Amerikāņu izdevums “Rolling Stone” duetu “The Body” nodēvējis par “vienu no smagās mūzikas interesantākajām grupām”, piebilstot, ka tā rada žanriski grūti definējamu mūziku. Tas, iespējams, tādēļ, ka no “doom” vai “sludge” metāla apakšžanru konvencijām to atdala drosmīgi eksperimenti ar citiem žanriem, sākot ar “power electronics” un troksni, un beidzot ar basu mūziku. Īpaši izceļams ir arī ģitārista un vokālista Čipa Kinga (Chip King) savdabīgais vokāls – tie ir spalgi, asi, apskaņojuma distortēti balss cirtieni, kas rada distanci starp izpildītāju un panākto skanējumu: aizverot acis, ir grūti iztēloties ķermeni, kam piederētu šāda balss.
“The Body” bieži sadarbojas ar citiem māksliniekiem. Dažreiz tās ir grupas no radniecīgām metāla un trokšņu roka aprindām kā, piemēram, “Vampilia” vai “Full of Hell”, taču dažreiz – projekti no eskperimentālās elektroniskās mūzikas lauka. Ieverību tajā sākotnēji grupai nopelnījis 2012. gada albums “I Shall Die Here”, ko producējis projekta “The Haxan Cloak” darbinātājs (un tagad arī videospēļu un filmu mūzikas komponists) Bobijs Krliks (Bobby Krlic). Šo atmosfērisko albumu, kas vienlaikus izklausījās pēc metāla ieraksta un distopiskas, urbānas skaņu ainavas, publicēja izdevniecība “RVNG Intl.”, kas tik tiešām ar metālu strādā reti.
Šo grupas sadarbību klāstu papildina jaunākais ieraksts “Orchards of a Futile Heaven”, ko publicējis leibls “Thrill Jockey”, un kurā grupai pievienojusies vokāliste un industriālas post-klubu mūzikas producente Felīcija Čena (Felicia Chen) jeb “Dis Fig”. Viņa pēc temperamenta labi piestāv grupai – medijs “Pitchfork” par viņas 2019. gada solo albumu “PURGE” raksturo kā “emocionāli saspringtu” un pilnu ar kontrastējošiem vardarbības un patvēruma mirkļiem. Savukārt portāls “Resident Advisor” par “In Blue”, viņas sadarbības albumu ar producentu “The Bug” raksta sekojoši: “”Dis Fig” klātbūtne šeit ir transformatīva. “The Bug” vienmēr sadarbojies ar izciliem mūziķiem, un “Dis Fig” izceļ viņā labāko.”
“The Body” bundzinieks un programmētājs Lī Bufords (Lee Buford) jaunajam albumam izvēlēto elektroniski dobjo skanējumu skaidro sekojoši: “Es vienmēr esmu tiecies pēc smagām lietām, taču man nekad īsti līdz galam nav patikusi smagā ģitārmūzika – cilvēks nekad nespēs panākt tik “smagu” skaņu, cik ģitāra.” “Dis Fig” savukārt piebilst, ka ierakstā dzirdamā balss uztverama par pieejamāko emocionālā kontakta punktu citkārt tik mašināli dārdošajā mūzikā.
Britu medijs “The Guardian” šo sadarbību raksturojis kā “ellīgi dziļu” un “tumšu, bet gandarījumu sniedzošu”. Tas pavisam noteikti būs – burtiskā izpratnē – skaļākais koncerts šī gada “Skaņu mežā”.
Priekšnesumu atbalsta Trust for Mutual Understanding.
Dis Fig piedalīšanos festivālā atbalsta Gētes institūts Rīgā.
