16. aprīlī bārā “Aleponija” (Ernesta Birznieka-Upīša iela 22) uzstāsies beļģu-franču brīvas improvizācijas duets Les Marquises, kurā ietilpst akordeoniste un elektroniskā mūziķe Emīlija Škriēla (Emilie Škrijelj) un bundzinieks Toms Malmendjē (Tom Malmendier). Pasākums sākas 20:00, un biļetes būs nopērkamas pie ieejas – to cena ir 7 EUR. Koncertu rīko eksperimentālās mūzikas biedrība “Skaņu mežs”, un tas ir daļa no pasākumu sērijas “1-2 cauri!”.
Duets Les Marquises apvieno divus no aktīvākajiem Francijas brīvās improvizācijas spēlētājiem – Emīliju Škriēlu un Tomu Malmendjē. Tas ir izteiksmīgs piemērs tādai brīvajai improvizācijai, kas nav primāri balstīta džeza mantojumā. Apvienojot fragmentāri spēlētu akordeonu, signālu mudžekļos trallinošu elektroniku un strauju, drūpošu perkusiju, duets rada sintētiski-akustiskas un ar spēlētāju nervu galiem savienotas mūzikas noskaņojumu.
Abi mūziķi ir sadarbojušies ar hip-hopa un “spoken word” mūziķi Maiku Ledu (Mike Ladd), kā arī vadošiem brīvās improvizācijas spēlētājiem: ģitāristu Otomo Jošihidi (Otomo Yoshihide) un Berlīnes skaniski atturīgās “Echtzeitmusik” scēnas pārstāvi, klarnetistu Mihaelu Tīki (Michael Thieke). Toms Malmendjē mēdz spēlēt kopā ar avangarda ģitāras virtuozu Fredu Fritu (Fred Frith) un Portugāļu pianistu Rodrīgo Pinheiro (Rodrigo Pinheiro), savukārt Emīlija Škriēla uzstājas ar soloprojektu “Glitch”, kurā, daudzkanālu skaņu sistēmas ekipēta, spēlē akordeonu.
Škriēla vēlas akordeonu izpētīt līdz smalkākajām niansēm, spēlēt to gan akustiski, gan kā elektroakustisku skaņu tekstūru pirmavotu, un sekojoši iepazīt ekstrēmākās skaņas, ko šis instruments spēj radīt. Viņas pieeju instrumentam raksturo ne tikai netradicionālas spēlēšanas tehnikas un vēlme akordeonu spēlēt izteikti perkusīvi, bet arī aizguvumi no citiem muzikālu interešu laukiem, piemēram, darbu ar modulārajiem sintezatoriem, dīdžeju ekipējumu un vides ierakstiem.
Toms Malmendjē pieeju savai muzikālajai karjerai raksturo, izmantojot vienkāršus vārdus: “eksperimentēt”, “dalīties”, “ceļot”, “spēlēt” un “klausīties”. Viņš sāka spēlēt mūziku visai vēlā vecumā, un tikai ap 2006. gadu pievērsās tieši bungām, tiecoties gan kā autodidakts, gan – vēlāk – ar pasniedzēju palīdzību apgūt spēju spēlēt bungas tā, lai radītu savā iztēlē iecerētās skaņas. Viņš izkopa savu spēlētprasmi, sniedzot daudz jo daudz koncertus ar visdažādāko žanru mūziķiem un sadarbojoties arī ar citu sfēru māksliniekiem (gadījās ne tikai videomākslinieki, bet arī pa kādam žonglierim).
