6.-8. oktobrī kultūras ēkā Hanzas Perons (Rīgā, Hanzas iela 16a) notiks Skaņu mežs, ko britu medijs The Wire pērn nodēvējis par lielāko avangarda mūzikas festivālu Baltijā. 30. septembrī gaidāms arī festivāla atklāšanas pasākums. 6. oktobra vakarā festivālā uzstāsies ģitārists Džo Moriss (Joe Morris) sadarbībā ar kontrabasistu Viljamu Pārkeru (William Parker) un bundzinieku Hamīdu Dreiku (Hamid Drake), kas vairākkārt atzīti par vadošo avangarda džeza ritma sekciju pasaulē. Biļetes ir iespējams iegādāties Biļešu servisa kasēs un www.bilesuserviss.lv. Līdz augusta beigām būs pieejamas 100 biļetes ar 10% atlaidi, kuras var iegādāties, ievadot kodu AUGUSTS.
Džo Moriss ir frīdžeza un brīvās improvizācijas ģitārists, grāmatas Perpetual Frontier autors un Jaunanglijas konservatorijas pasniedzējs. Viņš festivālā uzstāsies kopā ar Viljamu Pārkeru un Hamīdu Dreiku, ko kritiķis Fils Frīmens (Phil Freeman) savulaik nodēvējis par “labāko ritma sekciju džezā”. Ar to uzslavas nebeidzas, tās vairojas un atkārtojas – šos pašus vārdus sacījuši mediji AllAboutJazz un Forced Exposure, savukārt kritiķis Entonijs Saimons (Anthony Simon) viņus nodēvējis par “kanonisku pāri”, bet Toms Šulte (Tom Schulte) – par “divām frīdžeza ikonām”.
Nostiprinot Viljama Pārkera “vecmeistara” statusu avangarda džezā, 2021. gadā tika publicēta Sisko Bredlija (Cisco Bradley) grāmata Universal Tonality: The Life and Music of William Parker. Par Pārkera muzikālo savienību ar Hamīdu Dreiku tajā rakstīts sekojoši: “Pārkers visdziļāko muzikālo saprašanos ir panācis tieši ar Dreiku – viņu savienība ir tik dabīgi un pašsaprotami dziļa, ka kas tāds ir reti sastopams improvizētajā mūzikā.”
Zīmīgi, ka Viljamu Pārkeru un Hamīdu Dreiku pirmo reizi saveda kopā Skaņu meža draugs un vairākkārtējs viesis Pēters Brocmans (Peter Brötzmann) – vācu brīvās improvizācijas un frīdžeza saksofonists, kas no dzīves aizgājis šī gada jūnijā.
Medijs The Village Voice nodēvējis Viljamu Pārkeru par “visu laiku nemainīgi izcilāko frīdžeza basistu”, savukārt izdevums Time Out New York viņu ierindojis starp “50 visu laiku izcilākajiem Ņujorkas mūziķiem”. Pirms tam, kā Pārkers iemantoja popularitāti, vadot dažāda izmēra ansambļus, viņš nāca pie slavas kā vēsturiski nozīmīgā frīdžeza pianista Sesila Teilora (Cecil Taylor) grupas dalībnieks. Viņš Teilora grupā visregulārāk spēlēja viscauri astoņdesmitajiem. Kāds kritķis šajā periodā atzīmēja, ka Pārkers un tā laikā Teilora grupas bundzinieks Rašids Bakrs (Rashid Bakr) ir “viena no izdomas bagātākajām un iejūtīgākajām ritma sekcijām, ar ko Teilors jelkad strādājis”. Šobaltdien Pārkers ir ne tikai izcils mūziķis, bet arī nozīmīga figūra Ņujorkas scēnas sociālajā dzīvē – līdzorganizēdams pasākumu Vision Festival un rūpēdamies par gados jaunu vai nabadzības un vecuma nomāktu kolēģu likteņiem, viņš nereti tiek dēvēts par “neoficiālo Ņujorkas improvizētās mūzikas mēru”.
Kolēģis Džošua Abramss (Joshua Abrahms) Pārkera mūziku raksturojis kā atvērtu un ekspansīvu, taču reizē arī balstītu tradīcijās. “Šī mūzika “piedanco”, tas nav auksts un intelektualizēts avangards,” viņš tiek citēts jau minētajā grāmatā Universal Tonality.
Pārkers savu mīlestību pret improvizētu mūziku izskaidro sekojošajiem vārdiem: “Visdziļākās patiesības ir tieši mūsu acu priekšā, taču atbildes uz mūsu svarīgākajiem jautājumiem mainās ik mirkli. Tieši tādēļ mums jāspēlē mirklīga mūzika.”
Pārkers savulaik sacījia, ka, viņaprāt, viss, ko improvizējoši mūziķi dara, ir gatavojas paradīzei.
Žurnāls The Wire Džo Morisu nodēvējis par “vienu no nevainojamākajiem improvizētājiem ASV”. Moriss ir primāri pazīstams kā ģitārists, taču savas karjeras laikā apguvis arī kontrabasu un bungas. Viņa grāmata Perpetual Frontier ir veltīta brīvajai improvizācijai un frīdžezam – pārskatāmības labad, tā visu šī mūzikas lauka vēsturi sadala četrās daļās: 1) Orneta Koulmena (Ornette Coleman) ietekmētajā daļā; 2) Sesila Teilora ietekmētajā daļā; 3) Entonija Brekstona (Anthony Braxton) ietekmētajā daļā; 4) Eiropas brīvās improvizācijas laukā. Kā raksta medijs The Village Voice, Morisa skanējums “oscilē starp patiesīgu labsirdīgumu un bīstamu, asu kaprīzumu”. Moriss strādā par pasniedzēju Jaunanglijas konservatorijā un vada izdevniecību Riti Records.
Kā raksta medijs The Quietus, “Hamīds Dreiks ir plaši atzīts par vienu no mūsu laika labākajiem perkusionistiem džezā un brīvajā improvizācijā”. Iekļaujot afro-kubiešu, indiešu un āfrikāņu perkusijas instrumentus un ietekmes, Dreiks ir no jauna dažādojis mūsdienu frīdžeza bungošanas skanējumu, vienlīdz veiksmīgi piedaloties gan rokgrupās un regeja ansambļos, gan brīvās improvizācijas apvienībās. Dreiks ir spēlējis gan ar avangarda saksofonistiem Pēteru Brocmanu un Matsu Gustavsonu (Mats Gustafsson), gan ar “meinstrīma” džeza zvaigznēm Hērbiju Henkoku (Herbie Hancock), Deividu Mjureju (David Murray) un Faro Sandersu (Pharoah Sanders).
Romānu autors un mūzikas žurnālists Deivids Kīnans (David Keenan) par Dreiku rakstījis sekojošo: “Dreika veiklība ar pulsējošiem ritmiem, abstraktām tekstūrām, rokas bungām, regeju, fanku un garāžpanku padara viņu par vienu no artikulētākajiem mūziķiem šajā sfērā.”
- gadā izdevniecība un galerija Corbett vs. Dempsey publicēja Dreika solo bungu albumu Dedications.
Hamīds Dreiks vairākkārt ir atzīts par gada labāko bundzinieku vai perkusionistu žurnāla Downbeat kritiķu aptaujās – tas noticis 2006., 2010., 2017., 2018. un 2019. gadā.
Moriss, Pārkers un Dreiks ir publicējuši divus albumus zem grupas nosaukuma Eloping With The Sun, taču šie ieraksti neatspoguļos festivālā gaidāmo koncertu, jo mūziķi tajos nespēlē savus pamatinstrumentus. Par labāko piemēru var minēt Invisible Weave, Morisa duetu albumu ar Viljamu Pārkeru, vai kādu no brīvi improvizētiem ierakstiem, kuros Pārkers un Dreiks pavada Pēteru Brocmanu, Frūdi Jerstādu (Frode Gjerstad) vai Čārlzu Geilu (Charles Gayle).
Festivāla ietvaros tiks izziņotas arī trijotnes mūziķu meistarklases Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Morisa, Pārkera un Dreika koncertu ierakstīts latviešu vinilplašu izdevniecība Jersika Records.
Festivāla biļetes cena ir 50 EUR, tās ir iespējams iegādāties Biļešu Servisa kasēs un www.bilesuserviss.lv. Biļete ir derīga trīs festivāla pasākumu apmeklējumam – 30.septembrī mākslas centrā NOASS un 6.-7.oktobrī kultūras ēkā Hanzas Perons. Pārējo festivāla pasākumu apmeklējums ir bez maksas.
Festivālu Skaņu mežs atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Kultūras ministrija, Gētes institūts Latvijā, Nordic Culture Point, fonds Trust for Mutual Understanding un Valmiermuižas alus.
Mediju partneri: TVNET, Rīgas Laiks, Mūzikas Saule, Radio NABA.
Skaņu mežs ir dalībnieks novatoriskajai mūzikai veltītajā platformā SHAPE+ un projektā tekhnē – abus atbalsta Eiropas Savienība.
Festivāls uzsācis dalību arī Ziemeļeiropas eksperimentālās mūzikas festivālu tīmeklī NERDS (North European Resonance and Dissonance Society).
Festivāla ietvaros notiks arī aktivitātes no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas EEZ grantu atbalstīta projekta LYRA, kas paredzēts bērniem un jauniešiem.
Projekts LYRA saņem dotācijas 206 256,00 EUR apmērā no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas EEZ grantu ietvaros. Projekta mērķis ir iepazīstināt bērnus un pusaudžus ar eksperimentālo mūziku un iesaistīt viņus tās radīšanā. Tā kā eksperimentālā mūzika pēc būtības ir demokrātiska un nehierarhiska, tā dod iespēju piedalīties mūzikas radīšanā gan mūziku apguvušiem, gan neapguvušiem bērniem. Tā kā projekts sniedzas pāri sociālajām un etniskajām atšķirībām, tas ir arī sociāli iekļaujošs.
Kopējās LYRA attaisnotās izmaksas: 202 510,00 EUR, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un sadarbība kultūras jomā” atbalsta summa: 85% jeb 85 000,00 EUR, no kuriem:
- Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansējums: 85% jeb 175 317,60 EUR;
- Valsts budžeta līdzfinansējums: 15% jeb 30 938,40 EUR.
